Rudens kā rudens
Biezie un gājputni laižas uz Nīlu
Pēkšņi man likās
Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu
Saule cēlās un krita
Es biju tavs Meistars un tu mana Margarita
Vai izskaidrot proti?
Ja sākumā likās mazliet, tad nu jau ļoti, ļoti.

Kāds mūs sauc tepat aiz stūra
Vai klusi dauzās pie palodzes
Laid savus putnus ārā no būra
Uz kurieni tie lidos, tur arī es
Joprojām ļoti, ļoti

Kad barojām pīles
Asaras krita Tev lielas kā ozola zīles
Laiki met lokus
Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos
Kā jūrnieki rumu
Tu gribi Munameģi, es braukšu uz Karakumu
Ar sarkanām neļķēm
Laiks atvadīties, ir rudens
Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm

Kāds mūs sauc tepat aiz stūra
Vai klusi dauzās pie palodzes
Laid savus putnus ārā no būra
Uz kurieni tie lidos, tur arī es

Kāds mūs sauc tepat aiz stūra
Vai klusi dauzās pie palodzes
Laid savus putnus ārā no būra
Uz kurieni tie lidos, tur arī es