Man smagi bij līdz asarām,
Man bij, kā zaudēju es prātu.
Te juties, kāds klusiņām,
Pie manas gultas nācu klāt(u).

Un noliecās kā pavasars,
Pār mani diena, nakts, lai glābtu,
Te jūtu es, tas bij' Tavs gars,
Kas nācis bij', lai mani glābtu.

Jo tu nāc tikai tad,
Kad vairs negaidu to,
Un tu sauc tikai tad,
Kad vairs negribu to.