Nakts un auksti vēji nes
Vēstules bez atbildes
Skurstenis kauc vējiem līdz
Atmiņām degt nepalīdz

Liesmas lēni vārdus skauj
Teikumus prom dūmi rauj
Bet vārdi kā zināms nedeg
Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk

Kā sapnī vasaras naktī
Mēs mulsām dejas taktīs
Kā no kraujas kritām
Un atkal dejojām līdz rītam
Dejojām līdz rītam

Spogulis, kas starus lauž
Mirkli patiesības pauž
Un atspulgs, ko tajā redzam
Var uzpūst ogles, lai uguns deg, ko reiz dedzām

Kā sapnī vasaras naktī
Mēs mulsām dejas taktīs
Kā no kraujas kritām
Un atkal dejojām līdz rītam
Atkal dejojām līdz rītam
Dejojām līdz rītam

Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk
Kā uzpūst ogles, lai deg uguns, ko reiz dedzām
Kā sasmelt to, kas ir izliets, lai ir kā senāk
Kā uzpūst ogles, lai tās deg, kā toreiz dedzām

Kā sapnī vasaras naktī
Mēs mulsām dejas taktīs
Kā no kraujas kritām
Un atkal dejojām līdz rītam
Dejojām līdz rītam