Tava fotogrāfija man telefonā saglabāta.
Mani tur, tur un dur,
Tava fotogrāfija joprojām neizdzēsta.
Mani neatlaiž nekā.
Jau stundu sēžu es.
Pie Cuba Libre glāzes.
Vārdiem jēgas nav, vien frāzes
Par to, ka viss ir greizs
Tik aplams un nepareizs
Tu dzīvo manā galerijā.
Dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija
Tikai tā, kas varēja būt.
Manā galerijā,
Tu dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija
Tikai tā, tā, tā, kas varēja būt,
Kas varēja būt.
Ja vēl vienu reizi man tevi zīmēt ļautu
Kā es to protu.
Tikai vienu reizi vēl, jo samālēts ir par daudz
Ar melnu otu.
Uz plaukstas ledus kūst
Kā filmu ainās.
Vai tu jūti, kā laiks mainās
Varbūt drīz notiks viss,
Kas nebij' vēl noticis.
Tu dzīvo manā galerijā.
Dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija
Tikai tā, kas varēja būt.
Manā galerijā,
Tu dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija
Tikai tā, tā, tā, kas varēja būt.
Kuba, Bali, Itālija.
Panama un Kolumbija.
Man plānā bija
Dzīve eiforijā.
Mani plāni, tavi plāni,
Tiem kopā klātos plāni.
Tā bija ilūzija, mani sapņi, fantāzija,
Lai mednis paliek kokā.
Un zīle citam rokā.
Lai labāk nav nekā.
Nekā tā, tā, tā.
Tā, tā, tā
Tu dzīvo manā galerijā.
Dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija,
Tikai tā, kas varēja būt.
Manā galerijā,
Tu dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija
Tikai tā, kas varēja būt.
Manā galerijā
Tu dzīvo manā galerijā.
Man nepietrūkst tā, kas bija
Tikai tā, tā, tā, kas varēja būt.