Man ir mana tēva rokraksts
Man ir manas mātes smaids
Dziļā vakarā skan baltas irbes balss
Pļava noziedēs, bet mani paliek deviņviru spēks
Vakars ietits sūnu zaļā palagā
Sētā mazi soļi ienāk un kādas mātes šūpuli
Tā kā vēstules vējš lapas izmētā

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu
Maizes riecienu uz galda svētu lieku
cr pelniem iezimē tēvs krustu baznicā, kur Dievu lūdz
Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu
Es gaidu ziemu
Es gaidu ziemu

Man ir debesis, ko lāpit
No jumtu dzegām, palodzēm
Pirkstu galos slēpjas kurzemnieka spits
Un katrā elpā, katrā lietā es par tevi atceros
Dzērves kliedz un zilā tālē pazudis
Un lai ar viegliem soļiem ienāk
Brinumi, kam noticēt
Mūs ar smalkiem diegiem visus sasaistis

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu
Maizes riecienu uz galda svētu lieku
cr pelniem iezimē tēvs krustu baznicā, kur Dievu lūdz
Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu
Es gaidu ziemu

Ļoti ātri paliek auksti
Rudeni, kad saule krit pavisam savādāk
Vakaros, kad tevis nav klāt

Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu
Maizes riecienu uz galda svētu lieku
cr pelniem iezimē tēvs krustu baznicā, kur Dievu lūdz
Es tevi gaidu kā rudens gaida ziemu
Es gaidu ziemu