Nepilngadīgs bērns
Sadomāja par vīrieti kļūt
No ugunskura uz ugunsgrēku
Pret dunci maina Viniju Pūku
Mašīnā nav vietas vairs
Lielie puikas neņems opā
Bagažniekā iet nav bail
Kaut uz skausta zosāda
Dodu skauta godāvārdu
Braukšu projām
Mājas būs kur nonākšu
Plāns? To vēl domāju
Es nezinu kur es braucu
Bet šeit arī nevar palikt
Jo šeit nekad nepieaugšu
Nu tad ko, nu tad ko?
Nu tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
(Ej nu sazin, ej nu sazin, ej nu sazin)
Tad uz saziņu
Atbraucu uz pilsētu
Un sāku svēti ticēt
Zināšanās spēks
Pārējais viss ir pēc izvēles
Izglītoti cilvēki (Snobi)
Kā pārdabiskas būtnes
Es jūs ienīdu
Un alku lai mēs pazīstami būtu
Un ienīdu sevi
Par savu šauro redzes loku
To ko jutu spēcīgi
Nespēju vārdos pamatot
Šeit es sapratu cik maz zinu
Par to ko zinu kaunējos
Kauns par to no kurienes nāku
Un ar ko tolaik draudzējos
Ej nu sazin
Nu tad uz saziņu
Es taču neesmu tie
Es neieredzu tos
Vai tad mana klātbūtne šeit
Nepierāda to?
Bet šeit es sapratu agri visu
Un sapratu skaidri
Es neesmu viens no jums
Es esmu viss no kā man pašam bail
No kā es bēgu
Ko es aizmirst cenšos
Ko es slēpju, kad savu personu veidoju
Tā bija kļūda
Bet sev nekad nevarēju to teikt
Tieši tāpat kā tur
Es neiederējos šeit
Cik ironiski
Skolā kas ir lielāka par arodu
Lai arī cik daudz es savas smadzenes barotu
Šeit man prosta pateica, ka es esmu pacans no rajona
Jo zini nazis
(Ass nazis)
Nekad nebūs karote
Cik ironiski
Kaut ko tādu arī teica mani pacani no rajona
Tad uz saziņu
Tad uz saziņu
Tad uz saziņu
Tad uz saziņu